ventito – Latin verb conjugation

Latin verb forms of ventito

Dictionary lookup word

(Ind. Present 1.sg.): ventitō

Active Nominal Forms

Infinitive: ventitā́re
Present participle: ventitāns; ventitántis
Future participle: ventitātúrus
Gerund: ventitándum
Gerundive: ventitándus

Passive Nominal Forms

Infinitive: ventitā́re
Perfect participle: ventitā́tum



Active

Indicative

Present

egoventitō
tūventitās
isventitat
nōsventitā́mus
vōsventitā́tis
iīventitant

Imperfect

egoventitā́bam
tūventitā́bās
isventitā́bat
nōsventitābā́mus
vōsventitābā́tis
iīventitā́bant

I Future

egoventitā́bō
tūventitā́bis
isventitā́bit
nōsventitā́bimus
vōsventitā́bitis
iīventitā́bunt

Perfect

egoventitā́vī
tūventitāvístī
isventitā́vit
nōsventitā́vimus
vōsventitāvístis
iīventitāvḗrunt

Pluperfect

egoventitā́veram
tūventitā́verās
isventitā́verat
nōsventitāverā́mus
vōsventitāverā́tis
iīventitā́verant

II Future

egoventitā́verō
tūventitā́veris
isventitā́verit
nōsventitāvérimus
vōsventitāvéritis
iīventitā́verint

Subjunctive

Present

egoventitem
tūventitēs
isventitet
nōsventitḗmus
vōsventitḗtis
iīventitent

Imperfect

egoventitā́rem
tūventitā́rēs
isventitā́ret
nōsventitārḗmus
vōsventitārḗtis
iīventitā́rent








Perfect

egoventitā́verim
tūventitā́veris
isventitā́verit
nōsventitāvérimus
vōsventitāvéritis
iīventitā́verint

Pluperfect

egoventitāvíssem
tūventitāvíssēs
isventitāvísset
nōsventitāvissḗmus
vōsventitāvissḗtis
iīventitāvíssent

I Imperative

tūventitā
vōsventitā́te

II Imperative

tūventitā́tō
isventitā́tō
vōsventitātṓte
iīventitántō

Passive

Indicative

Present

egoventitor
tūventitā́ris
isventitā́tur
nōsventitā́mur
vōsventitā́minī
iīventitántur

Imperfect

egoventitā́bar
tūventitābā́ris
isventitābā́tur
nōsventitābā́mur
vōsventitābā́minī
iīventitābántur

I Future

egoventitā́bor
tūventitā́beris
isventitā́bitur
nōsventitā́bimur
vōsventitābíminī
iīventitābúntur

Perfect

egoventitā́tus sum
tūventitā́tus es
isventitā́tus est
nōsventitā́tī sumus
vōsventitā́tī estis
iīventitā́tī sunt

Pluperfect

egoventitā́tus eram
tūventitā́tus erās
isventitā́tus erat
nōsventitā́tī erāmus
vōsventitā́tī erātis
iīventitā́tī erant

II Future

egoventitā́tus erō
tūventitā́tus eris
isventitā́tus erit
nōsventitā́tī erimus
vōsventitā́tī eritis
iīventitā́tī erunt

Subjunctive

Present

egoventiter
tūventitḗris
isventitḗtur
nōsventitḗmur
vōsventitḗminī
iīventitḗntur

Imperfect

egoventitā́rer
tūventitārḗris
isventitārḗtur
nōsventitārḗmur
vōsventitārḗminī
iīventitārḗntur








Perfect

egoventitā́tus sim
tūventitā́tus sīs
isventitā́tus sit
nōsventitā́tī sīmus
vōsventitā́tī sītis
iīventitā́tī sint

Pluperfect

egoventitā́tus essem
tūventitā́tus essēs
isventitā́tus esset
nōsventitā́tī essēmus
vōsventitā́tī essētis
iīventitā́tī essent

Verbs conjugated like 'ventito'

abalieno, aberro, abiudico, abiuro, ablego, abnego, abomino, abominor, abrogo, abstulo, abundo, accelero, accerso, acclamo, acclino, accommodo, accumulo, accuro, accuso, acervo, etc. (List truncated at 20 verbs)

Verbs similar to 'ventito'

vendito, ventilo, cantito, lectito, pensito, sentio, venio, vestigo, vestio, aestimo,

Translations

Etymology

1. Etymology tree
2. Latin ventō
3. Proto-Indo-European *-tós
4. Proto-Italic *-tos
5. Latin -tus
6. Proto-Indo-European *-h₂
7. Proto-Indo-European *-éh₂
8. Proto-Indo-European *-yéti
9. Proto-Indo-European *-eh₂yéti
10. Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.
11. Proto-Italic *-ājō
12. Proto-Italic *-āō
13. Latin -ō
14. Latin -tō
15. Latin -itō
16. Latin ventitō
17. From ventō (“to be wont to come”) + -itō (frequentative suffix).

Additional Information

Cognates

-

Sample Sentences

Vulgate Verses