Nominal Forms
Infinitive:
skælla
Past Participle:
skullin; skælt
Present participle:
Cognates
-
Indicative
Present
| iak;iæk | skæller; skælli; skællir |
| þū | skæller; skælli; skællir |
| han | skæller; skælli; skællir |
| vī(r) | skællom |
| ī(r) | skællin |
| þē(r) | skælla |
Preterite
| iak;iæk | skall; skælte |
| þū | skallt; skælte |
| han | skall; skælte |
| vī(r) | skullom; skæltom |
| ī(r) | skullin; skæltin |
| þē(r) | skullo; skælto |
Conjunctive
Present
| iak;iæk | skælle |
| þū | skælle |
| han | skælle |
| vī(r) | skællom |
| ī(r) | skællin |
| þē(r) | skællin |
Preterite
| iak;iæk | skulle; skælte |
| þū | skulle; skælte |
| han | skulle; skælte |
| vī(r) | skullom; skæltom |
| ī(r) | skullin; skæltin |
| þē(r) | skullin; skæltin |
Imperative
| þū | skæll |
| vī(r) | skællom |
| ī(r) | skællin |
Verbs conjugated like 'skælla'
brænna,
bræsta,
bærgha,
forværva,
gælda,
gælla,
hwærva,
rænna,
skælla,
slæppa,
smælta,
swælghia,
swælla,
swælta,
vælla,
Verbs similar to 'skælla'
swælla,
fælla,
gælla,
giælla,
hælla,
kælva,
kalla,
sælia,
skælkia,
skæmma,
Etymology
From Old Norse skella, from Proto-Germanic *skellaną. See: Proto-Germanic '
*skellaną'.
Verbs referencing "skælla"
Swedish
skälla.