Nominal Forms
| Infinitive | atcerēties |
| Negative Infinitive | neatcerēties |
| Verbal Noun | atcerēšanās |
Indicative
Present
| Sg.1 | atceros |
| Sg.2 | atceries |
| Sg.3 | atceras |
| Pl.1 | atceramies |
| Pl.2 | atceraties |
| Pl.3 | atceras |
Past
| Sg.1 | atcerējos |
| Sg.2 | atcerējies |
| Sg.3 | atcerējās |
| Pl.1 | atcerējāmies |
| Pl.2 | atcerējāties |
| Pl.3 | atcerējās |
Future
| Sg.1 | atcerēšos |
| Sg.2 | atcerēsies |
| Sg.3 | atcerēsies |
| Pl.1 | atcerēsimies |
| Pl.2 | atcerēsities |
| Pl.3 | atcerēsies |
Imperative
| Sg.2 | atceries |
| Sg.3 | lai atceras |
| Pl.1 | atcerēsimies |
| Pl.2 | atcerieties |
| Pl.3 | lai atceras |
Conditional
| Present | atcerētos |
| Past | būtu atcerējies |
Renarrative
| Present | atceroties |
| Past | esot atcerējies |
| Future | atcerēšoties |
| Imperative | lai atceroties |
Debitive
| Indicative | būt jāatceras |
| Conjunctive 1 | esot jāatceras |
| Conjunctive 2 | jāatceroties |
Participles
| Present Active 2 | atcerēdamies |
| Present Active 3 | atceroties |
| Present Active 4 | atceramies |
| Past Active | atcerējies |
Etymology
From at- + cer + -(ē)ties.
Translations
remember, to recall from one's memory