Nominal Forms
Infinitive:
grāta
Past Participle:
grātin
Present participle:
Cognates
-
Indicative
Present
| iak;iæk | grāter |
| þū | grāter |
| han | grāter |
| vī(r) | grātom |
| ī(r) | grātin |
| þē(r) | grāta |
Preterite
| iak;iæk | grǣt; grēt |
| þū | grǣst; grēst |
| han | grǣt; grēt |
| vī(r) | grǣtom; grētom |
| ī(r) | grǣtin; grētin |
| þē(r) | grǣto; grēto |
Conjunctive
Present
| iak;iæk | grāte |
| þū | grāte |
| han | grāte |
| vī(r) | grātom |
| ī(r) | grātin |
| þē(r) | grātin |
Preterite
| iak;iæk | grǣte; grēte |
| þū | grǣte; grēte |
| han | grǣte; grēte |
| vī(r) | grǣtom; grētom |
| ī(r) | grǣtin; grētin |
| þē(r) | grǣtin; grētin |
Imperative
| þū | grāte |
| vī(r) | grātom |
| ī(r) | grātin |
Verbs similar to 'grata'
grava,
grøta,
brøta,
bruta,
bryta,
gæsta,
gæta,
gala,
gapa,
giæta,
Etymology
From Old Norse gráta, from Proto-Germanic *grētaną. See: Proto-Germanic '
*grētaną'.
Verbs referencing "grata"
Swedish
gråta.