Nominal Forms
Infinitive:
forsmā
Past Participle:
forsmāþer
Present participle:
Cognates
-
Indicative
Present
| iak;iæk | forsmā; forsmār |
| þū | forsmā; forsmār |
| han | forsmā; forsmār |
| vī(r) | forsmām |
| ī(r) | forsmān |
| þē(r) | forsmā; forsmāa |
Preterite
| iak;iæk | forsmāþe |
| þū | forsmāþe |
| han | forsmāþe |
| vī(r) | forsmāþom |
| ī(r) | forsmāþin |
| þē(r) | forsmāþo |
Conjunctive
Present
| iak;iæk | forsmāe |
| þū | forsmāe |
| han | forsmāe |
| vī(r) | forsmām |
| ī(r) | forsmān |
| þē(r) | forsmān |
Preterite
| iak;iæk | forsmāþe |
| þū | forsmāþe |
| han | forsmāþe |
| vī(r) | forsmāþom |
| ī(r) | forsmāþin |
| þē(r) | forsmāþin |
Imperative
| þū | forsm |
| vī(r) | forsmām |
| ī(r) | forsmān |
Verbs similar to 'forsma'
færma,
fyrma,
drøma,
fæsta,
fara,
føra,
føsa,
fræmia,
fræsta,
frysa,
Etymology