Noun: ákall
Gender: n
Nominative
| Sg. Indef. | ákall |
| Sg. Def. | ákallit |
| Pl. Indef. | ákǫll |
| Pl. Def. | ákǫllin |
Genitive
| Sg. Indef. | ákalls |
| Sg. Def. | ákallsins |
| Pl. Indef. | ákalla |
| Pl. Def. | ákallanna |
Dative
| Sg. Indef. | ákalli |
| Sg. Def. | ákallinu |
| Pl. Indef. | ákǫllum |
| Pl. Def. | ákǫllunum |
Accusative
| Sg. Indef. | ákall |
| Sg. Def. | ákallit |
| Pl. Indef. | ákǫll |
| Pl. Def. | ákǫllin |
Sample Sentences
-
ákall til lands (a claim to a land)
Etymology
From á- (“on, upon”) + kall (“call, cry, shouting”). Equivalent to verbal noun from kalla á (“to call upon”).
Translations